January 2012
146 posts
mļe.
tikko aptvēru, cik ļoti esmu sačakarējusi sev dotās iespējas. protams, varēja būt arī trakāk, bet vienalga sajūta nav laba.
un kas man tagad atliek? žēlot un vainot sevi. un nedaudz ienīst.
vakar
vakar atcerējos, kā ir klausīties lietas, kas mani pilnībā neinteresē, bet es tās klausos, jo man ir svarīgs tas cilvēks, kas to stāsta.
vakar sajutu, cik jauki ir, ja ir kāds, kuram es esmu svarīga un kurš ir svarīgs man.
vakar sapratu, ka manas pirmās attiecības nemaz nevar nosaukt par attiecībām.
vakar aizdomājos par to, kā būs, kā varētu būt, kā iespējams viss būs.
vakar bija jauki :)
