November 2011
189 posts
problems, problems, problems
haha, atradu vienu šaušalīgi depresīvu tumblru. hell yeah, tgd sevi varēšu spīdzināt.
zinu, ka jāsaņemas. zinu, ka to varu tikai es pati. zinu, ka neviens cits nepalīdzēs. zinu, ka tā ir bijis jau neskaitāmas reizes pirms tam. zinu, ka vienmēr esmu tikusi galā. zinu, ka vienmēr esmu saņēmusies. zinu, ka pēc tam vienmēr viss ir bijis better than expected.
un tomēr. ar katru reizi saņemties kļūst...
ai, bailes, bailes...
vienmēr, kad man no kaut kā ļoti bail, es iedomājos sliktāko, kas var notikt, lai nomierinātu sevi, ka nu nekas jau nu tik šausmīgs, lai stresotu vai tā baidītos no sekām, nav.
diemžēl tagad es sāku baidīties, ka tas sliktākais, kas var notikt konkrētajā situācijā, no kā man it kā būtu jāvairās un jādara viss, lai tas nepiepildītos, sāk mani vilināt aizvien vairāk un vairāk. un tas mani biedē....
kā man pietrūks šo bezrūpībā pavadīto dienu. jā, man ir stresiņš par visiem darbiem, ko es kārtējo reizi atkal un atkal atlieku, it kā cerēdama, ka nāks jauna diena un arī iedvesma tos izdarīt parādīsies. nu kā var būt tik naiva?! bet tas tā… galvenais, ka šobrīd es jūtu, ka man nebūs šīs bezrūpības un brīvības. ka tā beigsies. agrāk vai vēlāk. un tad būs nedaudz žēl. bet tas ir tāds.. salds...
